LEĢENDA:
Leģenda vēsta, ka Āraišu vējdzirnavas allaž pratušas izraudzīties savus saimniekus. Var jau būt, ka tās nebija tik izvēlīgas pirms leģendārā zibens spēriena, kas nolauza dzirnavām vienu spārnu. Taču pēc tam dzirnavās allaž notikušas neparastas un interesantas lietas. Toreiz spārnu labojis pieredzējis, turpat vai 80 gadus vecs, meistars. Tikko bija visus labošanas darbus paveicis, kad dzirnavas jau sākušas savus spārnus griezt ar neredzētu sparu. Cienījamais meistars nav paspējis rokas atlaist no spārna un, kamēr atguvies no pārsteiguma, veicis trīs apļus, pirms ticis pie zemes…Tā arī dzirnavas turpinājušas griezties sparīgāk kā citas un tāpat arī to mūros darbojušies dzirnavu saimnieki. Vēl tagad dzirnavās glabājas meldera Straumes gatavotās klavieres, meistaru rūpīgi veidotie dzirnavu mehānismi, bet dzirnavu saimniece šodien pārsteidz ar īpaši gardiem ēdieniem. Ikviens ir gaidīts apgūt miltu malšanas un maizes cepšanas smalkumus, īpaši jūlija beigās, kad ik gadus te notiek Maizes dienas.
Āraišu vējdzirnavas celtas Drabešu muižas vajadzībām apmēram 19.gs. vidū. Rekonstrukcijas laikā dzirnavu ēkas sienā atrasts akmens ar uzrakstu ANNO 1852. Iespējams, tas ir vējdzirnavu celšanas gads. Pēc uzbūves tās ir holandiešu tipa vējdzirnavas, kādas Latvijas teritorijā celtas pie pilīm un muižām jau kopš 14. gadsimta. Vējdzirnavām ir grozāma “galva”, ko dēvē par “cepuri”. Ar speciāla mehānisma palīdzību, stāvot dzirnavu pakājē, dzirnavu “galvu” pagrieza pret vēju.
Vējdzirnavas Drabešu muižā pieminētas arī 1906. gada Rīgā izdotajā Konversācijas vārdnīcā. Tolaik dzirnavās mala putraimus, miltus rupjmaizei un lopbarībai. Vējdzirnavās kādu laiku bijusi iekārtota neliela darbnīca klavieru būvei, jo malšana nav bijusi tik ienesīga. 20. gadsimta otrajā pusē vējdzirnavas bija izpostītas. 1982. – 1984. gadā tās atjaunoja ar Gaujas Nacionālā parka atbalstu.
2018. gadā rekonstrukcijas laikā dzirnavās atjaunotas jumta konstrukcijas un fasāde, veikti uzlabojumi iekštelpās, izveidots āra apgaismojums un izgatavoti jauni vējdzirnavu spārni. Dzirnavas nav tikai dekoratīvs un vēsturisks objekts, tās ir arī pilnībā funkcionējošas – šeit iespējams samalt gan miltus, gan dažāda veida putraimus un citus graudaugu produktus.
Katru gadu jūlija pēdējā svētdienā tiek rīkota Maizes diena, kur pulcējas rudzu maizes cepēji un cienītāji. Vasaras sezonā iespējama ēdināšana grupām līdz 100 personām. Īpašais piedāvājums “Dzirnavnieces miežu putra un rupjmaizes kārtojums”.
Kontaktinformācija:
Atrašanās vieta: Āraiši, Drabešu pag., Cēsu nov.
GPS: 57.2517, 25.2824
Tel.: +37129238208
Facebook: Āraišu vējdzirnavas
Nokļūšana ar autobusu:
