Āraišu vējdzirnavas

Āraišu vējdzirnavas, iespējams, ir vienīgā vieta Latvijā, kur savvaļas trusis, cilpodams pār pļavu, pirmais steidz sagaidīt apmeklētājus. Gluži kā grāmatā par Alisi brīnumzemē, arī Āraiši ir kā brīnumzemes daļiņa, kuru var atklāt tikai to apciemojot. Kalna galā iztālēm paveras cēlās Vējdzirnavas, kurās jau sestajā paaudzē saimnieko “Īstās Latvju saimnieces” dalībniece Vineta Cipe ar meitu Asnati, sunīti Dūdiņu un rudo kaķi Marteli. Ikdienā čakli tiek cepta maize, rīkoti vasaras brīvdabas koncerti, kā arī organizēti ikgadējie, plašo atsaucību guvušie Maizes svētki. Un tas vēl nav viss – tiek piedāvātas arī naktsmājas, pirtiņa, laivošana  piemājas dīķī un svētku svinēšanas vieta uz terases, kur var uzņemt plašu svinētāju pulku. Ar paaudžu paaudzēs mantotiem stāstiem labprāt dalās arī pati saimniece. Šī pieredze noteikti uzjundīs kādam apmeklētājam atmiņā nogulušos stāstus no savu senču pieredzēm. Ja vējdzirnavu leģenda par zibens spērienu pa vējdzirnavu spārnu joprojām ir dzīva, tad esiet gatavi - dzirnavās allaž notiek neparastas un interesantas lietas!

 Ielūkosimies dzirnavu pastāvēšanas vēsturē:

Āraišu vējdzirnavas celtas Drabešu muižas vajadzībām apmēram 19.gs. vidū. Rekonstrukcijas laikā dzirnavu ēkas sienā atrasts akmens ar uzrakstu ANNO 1852. Iespējams, tas ir vējdzirnavu celšanas gads. Pēc uzbūves tās ir holandiešu tipa vējdzirnavas, kādas Latvijas teritorijā celtas pie pilīm un muižām jau kopš 14. gadsimta. Vējdzirnavām ir grozāma “galva”, ko dēvē par “cepuri”. Ar speciāla mehānisma palīdzību, stāvot dzirnavu pakājē, dzirnavu “galvu” pagrieza pret vēju.
Vējdzirnavas Drabešu muižā pieminētas arī 1906. gada Rīgā izdotajā Konversācijas vārdnīcā. Tolaik dzirnavās mala putraimus, miltus rupjmaizei un lopbarībai. Vējdzirnavās kādu laiku bijusi iekārtota neliela darbnīca klavieru būvei, jo malšana nav bijusi tik ienesīga. 20. gadsimta otrajā pusē vējdzirnavas bija izpostītas.  1982. – 1984. gadā tās atjaunoja ar Gaujas Nacionālā parka atbalstu.
2018. gadā rekonstrukcijas laikā dzirnavās atjaunotas jumta konstrukcijas un fasāde, veikti uzlabojumi iekštelpās, izveidots āra apgaismojums un izgatavoti jauni vējdzirnavu spārni. Dzirnavas nav tikai dekoratīvs un vēsturisks objekts, tās ir arī pilnībā funkcionējošas – šeit iespējams samalt gan miltus, gan dažāda veida putraimus un citus graudaugu produktus.