Rikšiem haskiju es palaidu

Rikšiem haskiju es palaidu

Amatas novada Drabešos jau četrus gadus savu mājvietu raduši Ilze, meitiņa Agnese un Nikolajs Kravcovi. Taču ģimenē bez pašiem dzīvo vēl astoņas izcilas personības: melnbalti, vienmēr pozitīvi, enerģiski un sportiski noskaņoti Sibīrijas haskiji Renda, Terra, Maija, Taira, Sparta, Elfa, Bella un Māra. Suņi tiek rūpīgi trenēti un aizvadītajā gadā pirmo reizi piedalījās sacensībās.

Tieši pirms gada saimnieki nodibināja kamanu suņu sporta klubu “Dodkepu.lv”, kurā nodarbojas ar suņu un sportistu trenēšanu. Klubā pašlaik ir 26 dalībnieki, un jau biedrības dibināšanas brīdī Nikolajs ar Ilzi vēlējušies šim sporta veidam piesaistīt jauniešus. Neskatoties uz neilgo pastāvēšanas laiku, klubs strauji iegūst popularitāti: “Ļoti liels prieks par censoņiem. Esam tikai pašā sākumā, pirmie labie rezultāti jau sasniegti.”

Ilze stāsta, ka no haskijiem iespējams gūt neaizmirstamas emocijas, pieredzi un prieku ikdienas dzīvei, taču šīs šķirnes suņiem, izteiktāk nekā citiem, nepieciešamas aktivitātes. To enerģija šķiet nebeidzama, un suņi jebkurā mirklī gatavi doties izbraucienā ar kamanām vai vilkt velobraucēju.

2018. gada vasara gan esot bijusi klusāka nekā citus gadus, jo lielā karstuma dēļ nācies ar sportošanu piebremzēt, taču ziemā Kravcovi kopā ar saviem haskijiem gandrīz katru nedēļas nogali kaut kur Latvijā stājas uz starta līnijas.

Aizvadīto sezonu Kravcovi noslēdza Priekuļos, kur notika populārākā ziemas skriešanas seri­āla “Noskrien ziemu” pirmais posms. Dalībnieku bija ļoti daudz. Šogad seriāls bija papildināts ar kanikrosu, kurā dalībnieks distanci veica kopā ar suni. Uz starta stājās 26 šīs distances veicēji, viņu vidū 11 bija no viņu suņu sporta kluba. Desmit izcīnīja godalgas, tātad gandrīz visi tika uz pjedestāla. Tas tikai pierāda, ka kanikrosa popularitāte arvien palielinās. Tāpat pērn “Dodke­pu.lv” veiksmīgi startēja vasaras sacensībās “Stirnu buks”, arī tur plūkti lauri.

Saimnieki stāsta, ka tāpat kā ikvienam sportistam, arī sunim starpposmos vajadzīgi treniņi un tiem jābūt regulāriem, diētai piemērotai. “Tāpēc vasarā tūristiem piedāvājam izbraukt speciālos ratos. Tā suņi spiesti biežāk izkustēties un audzēt lielākus muskuļus. Tūristu interese par izbraukumiem suņu pajūgā ir visu gadu, taču ziemā lielāka, jo tad, slīdot cauri piesnigušiem mežiem un plašiem laukiem, ir pavisam cita bauda,” stāsta Ilze.

Izbraucieni parasti notiek Āraišu ezerpils apkārtnē, Zaļā dzelzceļa posmos, taču visiecienītākā esot Zvārtas ieža apkārtne un Gaujas nacionālā parka takas. Ja suņi brīvdienās centīgi strādājuši, tad nākamajā nedēļā pirmdiena, otrdiena tiem ir atslodzes dienas, bet, gatavojoties sacensībām, pārtikas daudzums tiek palielināts. Taču šie suņi ir gudri un ēd tikai tik, cik organismam nepieciešams. “Nākas arī palūgties, lai taču apēd kādu gaļas gabaliņu vairāk, jo mēs zinām, ka priekšā smags darbs,” smejas Ilze.

Haskija dzīslās rit vilka asinis, tāpēc viņa uzvedība stingri pakļauta mēness ietekmei. Saimnie­ce stāsta, ka ir dienas, kad suns atklāti pauž – liec man mieru, man slinkums -, un ir dienas, kad 20 līdz 30 kilometri tāds nieks vien ir. Tādas nianses var sajust tikai tas saimnieks, kurš ar suni kopā strādā un atpūšas. Ilze sarunas laikā vairākkārt uzsver, ka kamanu sports ir komandas darbs: “Vienīgi tad, kad saimnieks un suns izveido savstarpēju saikni – pilnīgu sapratni no acu skatieniem un balss intonācijas -, sportā var sasniegt augstākos rezultātus.”
Pieci kilometri ir vidējā distance ātrā riksītī, ko šie suņi pieveic bez grūtībām, tad ir vidēji gara distance līdz 12 kilometriem un pavisam garas vairāku dienu distances līdz pat simts un vairāk kilometriem. Saimnieki stāsta, ka haskija spēka un brieduma vecums iestājas suņa ceturtajā piektajā gadā. Tad arī iespējams sasniegt izcilus sportiskos rādītājus.

Veidojot līdzsvarotu kamanu vilcējspēku, priekšā parasti liek tos suņus, kas klausa saimnieku. Tie klausīs komandas arī tad, ja ceļā gadīsies kāds zaķis vai lapsa. Atliks saimniekam dot komandu “Garām!”, un viss suņu pajūgs lepni aizskries paceltām galvām, jo barvedis tā liek. Vistuvāk kamanām jūdz “traktorīšus”, proti, tos suņus, kuriem ir lielāka vilkt­spēja, uzsākot kustību, savukārt pa vidu ir “rati” jeb tie suņi, kuri notur ātrumu. Visu pareizi savienojot, nasta, kura ar smaidu uz lūpām sēž kamanās, uz visiem vilcējiem izlīdzinās.

MONIKA SPROĢE / 09-03-2019, laikraksts “Druva”