Arheoloģiskais parks
Ritini uz leju
Leģenda vēsta
Leģenda vēsta, ka Āraišu ezers jau izsenis dižojies ar savu mazo saliņu vienā krastā. Tam tā vien gribējās, lai kāds sadzird – „ Es esmu tas ezers, kas reiz lidoja! Manī vēl aizvien slēpjas dārgumi!” Līdz beidzot gadījās vīrs, kas sadzirdēja. Skaļā un noslēpumainā balss viņam iepatikās tik ļoti, ka apkārt esošos „ Tev neizdosies!”, „Tās jau tādas pasakas vien ir”, „ Kam tad to vajag”, viņš vairs nedzirdēja.
Viņš ļāvās dzelmes valdzinājumam izokšķerējot to metru pa metram un atrada neparastas pilis, kurās reiz dzīvojuši noslēpumaini ļaudis, par kuriem tikai ezers ko zināja. Vīrs jutās laimīgs tās vien uzlūkojis, bet ezers, pateicībā par uzklausīšanu, vienu no pilīm ar visiem tās dārgumiem ļāva celt dienas gaismā…Tagad ezers vēstī leģendas arī par šo vīru, kurš ik dienas noraugās skaistajā pilī, kas spoguļojas ezera mierīgajos ūdeņos...
Āraišu ezerpils ir vienīgā 9.–10. gadsimta nocietinātas dzīvesvietas rekonstrukcija Eiropā. Parks izceļas ar unikāliem arheoloģiskiem atradumiem, rekonstrukcijas atrašanos oriģinālā vidē un Vidzemei raksturīgo, labi saglabājušos kultūrvēsturisko ainavu, kas pozitīvi kontrastē ar mūsdienu urbāno vidi. Pieejams gida stāstījums par seno latgaļu dzīvesveidu un celtniecības tradīcijām. Programmas dažādu vecumu grupām – gan bērniem, gan pieaugušajiem, kas palīdz labāk izprast un sajust seno cilvēku dzīvi ezerpilī.
Āraišu ezerpils iedzīvotāji galvenokārt nodarbojušies ar zemkopību, lopkopību, amatniecību un tirdzniecību, kā arī ar medībām, zveju un meža dravniecību. Jau izrakumu laikā radās ideja par ezerpils rekonstrukciju, veidojot Āraišu brīvdabas arheoloģisko parku. Rekonstrukcijas gaitā tika gatavotas ēku oriģinālu kopijas pēc izrakumos uzietām būvdetaļām, apdares darbos izmantotas seno darbarīku replikas. Līdz ar to Āraišu senās dzīvesvietas – ezerpils rekonstrukcijai ir augsta vēsturiskās ticamības pakāpe.