Karātavu kalns

Leģenda vēsta, ka dažādi laiki nākuši un gājuši, bet jau izsenis Karātavu kalnā tikuši kārti nelabojami zagļi un briesmīgi laupītāji. Raganas, no kurām nedaudz baidījušies arī paši soda veicēji, gan raktas turpat Bābu lejā. Uz sodīto noziedznieku rumpjiem nācies noraudzīties visiem, kas pa garām esošo ceļu devušies Ruckas muižas vai Cēsu virzienā. Šo ceļu bērnības dienās mijušas arī rakstnieces Melānijas Vanagas kājas. Viņas mamma no savām bērnu dienām atceras, ka kalna vidū varējis redzēt apaļu bruģīti ar kantainu staba vietu viducī. Apkārtnes gani par šo vietu stāstījuši tādus stāstus, kas likuši kauliem drebēt… Mūsu dienās, kalna galā nonākot, jābaidās nebūs. Notrīsēs vien Tava sirds, redzot brīnumaino skatu uz Vidzemes augstieni!