Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parks

LEĢENDA:

Leģenda vēsta, ka Āraišu ezers jau izsenis dižojies ar savu mazo saliņu vienā krastā. Tam tā vien gribējās, lai kāds sadzird – „ Es esmu tas ezers, kas reiz lidoja! Manī vēl aizvien slēpjas dārgumi!”  Līdz beidzot gadījās vīrs,kas sadzirdēja.  Skaņā un noslēpumainā balss viņam iepatikās tik ļoti, ka apkārt esošos „ Tev neizdosies!” , „ Tās jau tādas pasakas vien ir” , „ Kam tad to vajag”, viņš vairs nedzirdēja. Viņš ļāvās dzelmes valdzinājumam izokšķerējot to metru pa metram un atrada neparastas pilis, kurās reiz dzīvojuši noslēpumaini ļaudis, par kuriem tikai ezers ko zināja. Vīrs jutās laimīgs tās vien uzlūkojis, bet ezers, pateicībā par uzklausīšanu, vienu no pilīm ar visiem tās dārgumiem ļāva celt dienas gaismā…Tagad ezers vēstī leģendas arī par šo vīru, kurš ik dienas noraugās skaistajā pilī, kas spoguļojas ezera mierīgajos ūdeņos..
.

Leģenda vēsta, ka Āraišu apkārtnes pakalnus un  Meitu salas ēnaino pavēni šķērsojušas arī akmens laikmeta mednieku ikdienas gaitas. Tie bijuši sīksti ļaudis, kas pateikušies par to, ko dabas māte viņiem ik dienas dāvā un izmantojuši ik daļiņu no tās. Arī vārdus, ar kuriem varētu stāstīt nostātus par sevi viņi taupījuši, tāpēc šo ļaužu stāsts iepazīstams vien ar basu kāju pieskārieniem šai gadu tūkstošiem mītajai zemei. Kas zina, vai jauši vai nejauši, tie tomēr atstājuši Amatas upes krastā harpūnas zivju medīšanai? Un varbūt zem viduslaiku pils atrasto veltņa cirvi paaudžu paaudzēm bija glabājis kāda varena mednieka pēctecis? Meitu salas klusumā var nojaust vien to, ka šo cilvēku elpa te vēl aizvien turpina mājot ejot cauri laikiem, gan pakļaujot jaunus materiālus, gan apgūstot jaunas prasmes līdz kļūst arī par tavējo….

 

 

 

Leģenda vēsta, ka Āraišu viduslaiku pils spējusi savos mūros pasargāt jebko, ko tajos

 noguldīja. Vai tie bija bruņu, vai pārtikas krājumi pieticīgajiem Kristus kalpiem, kas te vienmēr iegriezās ceļā uz vareno mestra rezidenci Cēsu pilī. Ikviens savējais šeit bija gaidīts un pasargāts. To savos mūros aicināja varens paceļamais tilts, kas vienmēr bija gatavs piekļaut savu spēcīgo stāvu pils mūriem, ja tuvojās ienaidnieks. Tāpat notika tajā baisajā laikā, kad šajā zemē ieradās Maskavas lielkņazs Ivans IV Bargais ar savu nežēlīgo karaspēku. Viņu pastrādātie briesmu darbi it visur devās viņiem pa priekšu. Arī tajā vakarā pilī sanākušie paļāvās uz tās stiprajiem mūriem un varenajiem cīnītājiem to iekšienē. Ienaidnieks pili centās ieņemt ar visiem sev zināmajiem paņēmieniem. Kad nekas cits neizdevās Ivana Bargā vīri ķērās pie lāpstām un mēģināja parakties zem mūriem. Stiprais, sargājošais tilts, kas visus allaž bija pasargājis, šoreiz nespēja palīdzēt un daļa no mūra padevās maskaviešu viltībai… Šīs parakumu vietas redzamas vēl šodien…

Āraišu ezerpils ir vienīgā 9.–10. gadsimta nocietinātas dzīvesvietas rekonstrukcija Eiropā. Parks izceļas ar unikāliem arheoloģiskiem atradumiem, rekonstrukcijas atrašanos oriģinālā vidē un Vidzemei raksturīgo, labi saglabājušos kultūrvēsturisko ainavu, kas pozitīvi kontrastē ar mūsdienu urbāno vidi. Pieejams gida stāstījums par seno latgaļu dzīvesveidu un celtniecības tradīcijām. Programmas dažādu vecumu grupām – gan bērniem, gan pieaugušajiem, kas palīdz labāk izprast un sajust seno cilvēku dzīvi ezerpilī.

Desmit arheoloģisko izrakumu sezonu laikā (1965 – 1960; 1975 – 1979) Āraišu ezerpilī atklātajām senceltnēm un senlietām ir izcila kultūrvēsturiska nozīme – no arheoloģijas viedokļa iegūtie materiāli iespējami pilnīgi raksturo seno latgaļu dzīvesveidu, materiālo un daļēji arī garīgo kultūru vikingu laikmetā. Āraišu ezerpils iedzīvotāji galvenokārt nodarbojušies ar zemkopību, lopkopību, amatniecību un tirdzniecību, kā arī ar medībām, zveju un meža dravniecību. Jau izrakumu laikā radās ideja par ezerpils rekonstrukciju, veidojot Āraišu brīvdabas arheoloģisko parku. Rekonstrukcijas gaitā tika gatavotas ēku oriģinālu kopijas pēc izrakumos uzietām būvdetaļām, apdares darbos izmantotas seno darbarīku replikas. Līdz ar to Āraišu senās dzīvesvietas – ezerpils  rekonstrukcijai ir augsta vēsturiskās ticamības pakāpe.   (J. Apals, Z. Apala “Āraiši senlaikos”, Āraišu ezerpils fonds 2005)

Blakus, ezera krastā ir Āraišu kastellas tipa viduslaiku pils drupas. Pils pastāvējusi no 14. gs. līdz 17. gs. sākumam. Pilij ir kvadrāta forma, kas orientēta debespušu virzienā, no priekšpils atdala dziļš aizsarggrāvis.

Meitu salā aplūkojamās celtnes veidotas kā rekonstrukcijas pēc Latvijā un kaimiņu zemēs iegūtajiem arheoloģiskajiem datiem par šāda veida akmens un bronzas laikmeta mājokļiem. 

Apmeklētāju centrā ir apskatāma jauna pastāvīgā ekspozīcija, kurā izzinošā veidā pirmo reizi kopš izrakumu veikšanas ir iepazīstamas tajos iegūtās oriģinālās liecības un Jāņa Apala stāsts.

Darba laiks:
PIRMDIENA – SLĒGTS
OTRDIENA – SLĒGTS
TREŠDIENA – 11:00 – 19:00
CETURTDIENA – 11:00 – 19:00
PIEKTDIENA – 11:00 – 19:00
SESTDIENA – 11:00 – 19:00
SVĒTDIENA – 11:00 – 19:00

Vasaras sezonā: Atvērts katru dienu no plkst. 09:00 līdz 19:00

Cenas:
Pieaugušajiem – 4.00 EUR
Studentiem, pensionāriem, skolēniem – 3.00 EUR
Ģimenes biļete  –  11.00 EUR
Pirmsskolas vecuma bērniem – bezmaksas

Biļetes var iegādāties uz vietas gan ar karti, gan skaidrā naudā, tomēr aicinām tās iegādāties elektroniski iepriekšpārdošanā:
https://www.bezrindas.lv/…/araisu-ezerpils-arheologis…/8001/

Gida pakalpojumi 
(ekskursija 1h garumā):
latviešu valodā –  10.00 EUR
svešvalodā – 18.00 EUR
Piknika vieta ar malku 10.00 EUR no grupas par uzturēšanās laiku līdz 2 h
Viduslaiku pilsdrupu teritorija 50.00 EUR/ 1h

Muzejpedagoģiskā programma – 30.00 EUR

Nokļūšana ar autobusu:

Cēsis – Āraiši

Āraiši – Cēsis